Atskaite 01.11.2016
2016.gada novembrī patversmē uzņemti 32 kaķi un viens suns, bet uz jaunajām mājām devās 25 kaķi un suņuks. Vidēji patversmē ik dienas uzturējās 63 kaķi.
Finanšu atskaite:
Fiksācijas būris, maisi, uzpurņi EUR 180.57
Medicīniskie līdzekļi EUR 118.75
Dzīvnieku barība EUR 118.28
Industriālais papīrs, atkritumu maisi EUR 230.92
Medicīniskie līdzekļi EUR 1071.48
Kopā izlietots EUR 1 720.00
Laimīgie stāsti novembrī
Laimīte
3.novembris patversmē bija patiesi priecīga diena, jo mājās devās Laimīte: vairāk nekā 10 gadus veca kaķenīte ar slimu actiņu, kura patversmē dzīvoja gandrīz gadu - kopš pērnā gada decembra.
Laimīte tika pamanīta uz ielas kādā kaķu kolonijā. Bija manāms, ka kaut kas nav kārtībā ar viņas actiņu. Tā kā pēc dabas mince ir maza augumā un trauslas miesas būves, kaķenītes atradēji nodomāja, ka viņa ir vēl kaķēns, un nolēma vest viņu uz patversmi. Tomēr vetārsta apskatē tika konstatēts, ka patiesībā Laimīte ir krietni gados – vismaz 10 gadus veca, ar dažādām veselības kaitēm, tostarp arī viņas slimā acs bija vairs tikai apārstējama, nevis izārstējama pavisam.
Tā nu Laimīte apmetās uz dzīvi patversmē. Viņa šeit nejutās slikti – kā jau gados vecs mincis, lielāko daļu laika pavadīja snauduļojot, ar citiem kaķiem sadzīvoja bez liekiem ķīviņiem, bija draudzīga ar kopējiem un itin apmierināta ar vienmēr pilno bļodiņu gardas barības. Tiesa, gadi lika sevi manīt, ik pa laikam parādījās dažādas vecuma kaites, kažoks kļuva aizvien nespodrāks, uzlēkt uz galdiem un palodzēm – aizvien grūtāk. Taču Laimīte par dzīvi nesūrojās – viņa bija apmierināta ar to, ko liktenis devis. Viņu neuztrauca, ka daudzie cilvēki, kas ieradās patversmē izvēlēties kaķus, parasti bija nākuši citu dēļ un uz viņu pat nepaskatījās – Laimīte bija gana apmierināta arī tāpat.
Tomēr kādu dienu patversmes durvis atvērās tieši viņas dēļ, un nu Laimīte jau gandrīz mēnesi izbauda to, kā ir tad, ja ir pašai savas mājas un nedalīta saimnieku mīlestība. Tagad Laimīte patiešām ir laimīga!
Edgars
Deviņus gadus vecais Edgars faktiski visu savu mūžu pavadīja uz ielas, lai gan viņam bija saimnieki.
Pirms vairākiem mēnešiem veco runci pavisam slimu uz ielas atrada „Dzīvnieku Drauga” brīvprātīgā, fotomāksliniece Helēna Erte. Drīz vien noskaidrojās, ka kaķim ir saimnieki, taču tiem ne prātā nenāk Edgaru aprūpēt un ārstēt, jo vecais siāmietis viņiem bijis vajadzīgs tikai kā vaislinieks - kaķēnu biznesam.
Lai gan Edgara veselības stāvoklis bija ļoti smags, Helēna apņēmās runci izglābt un uzņēma to savās mājās. Pēc ilgas ārstēšanās Edgars atkopās un izvērtās par apbrīnojamu kaķi ar lielisku raksturu.
Un nu visbeidzot Edgars ir ticis pie savas Kristīnes, kuras mājās viņš ir iemīlēts no sirds. “Edgars ir tieši tāds runcis, kādu esam sev meklējuši, tikai vēl labāks!” – tā Kristīne.
Raidījuma "Ķepa uz sirds" sižetu par Edgaru un viņa glābēju Helēnu skatieties šeit.
Aleks
Aleks un viņa māsiņa Sabrina pztversmē nonāca tiešā ceļā no sniega kupenas Beberbeķu ielā. Abi tik tikko četrus mēnešus vecie minčeļi žēlām acīm raudzījās katrā garāmgājējā, lūdzot palīdzēt, līdz beidzot kāds līdzcietīgs cilvēks nogādāja viņus patversmē. Māsiņai Sabrinai patversmē tika atklātas divas nejaukas brūces, kas narkozē tika sakoptas, un viņa vēl veseļojas patrversmē, savukārt brālītis Aleks devās māājās jau pavisam drīz, un lūk, ko ziņo viņa jaunā ģimene: „Kaķēns ļoti ātri adoptējās jaunajās mājās! Braucot taksometrā, bija ļoti mierīgs. Ņaudēt, tā teikt, mēs iemācījāmies nesen, bet to daram reti, tik tad, kad gribam izsprukt ārā pa durvīm un to neļauj, jo paņem rociņās. Jaunais vārdiņš kaķēnam ir Tripiņš, pie kura esam pieraduši, patīk ļoti mīļoties un iekosties pirkstos, degunā vai zodā, lai tik viņam pievērstu uzmanību un glaudītu.”
Četras vistiņas un gailis
Patversmei nereti nākas saskarties ne tikai ar suņiem un kaķiem, bet visdažādākajiem dzīvniekiem un arī putniem. Tā novembrī „Dzīvnieku Draugam” nācās meklēt mājas četrām vistiņām un gailim, kas bija palikuši bez aprūpes.
Stāsts sākās ar to, ka putnu saimniece devās uz citu pasauli, bet viņas tuvinieki nespēja lauku sētā palikušos putnus nogalināt un atveda tos sev līdz uz Rīgu, kur turēja kastēs. Taču, saprotams, ka vistas un pilsētas dzīvoklis nav īsti savienojamas lietas, tāpēc drīz vien cilvēki attapās un sāka meklēt putniem lauku mājas, kuru saimnieki būtu gatavi putnu saimei dot mūža mājas. Tā kā putni arī iepriekš bija turēti priekam, nevis apēšanai, par nokaušanu nevarēja būt ne runas.
Ar „Dzīvnieku Drauga” palīdzību visas četras vistiņas un gailis tika iekārtoti pie putnu audzētājas Līgas Vasiļūnas, kur nu jau labi iejutušās Līgas lielajā putnu saimē.
