Atskaite 03.07.2014
Maijā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 42 dzīvnieki – 31 kaķis, 10 suņi un trusītis, bet uz jaunajām mājām devās 30 dzīvnieki: 22 kaķi, septiņi suņi un trusis.
Finanšu atskaite:
Veterinārie medikamenti EUR 64,52
Dzīvnieku barība EUR 439,40
Kopā izlietots EUR 503,92
Laimīgie stāsti maijā
Mira
Mazsunīte Mira nonāca patversmē, jo viņas „saimnieki” pārcēlās uz citu dzīves vietu un suneni vienkārši pameta. Rūpes par viņu uz laiku uzņēmās kāda ģimene, taču arī viņiem nebija iespējas dot Mirai mājas uz visiem laikiem.
Patversmē Mira jutās dziļi nelaimīga un apdraudēta, tāpēc uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem reaģēja ar agresiju – pirmajās dienās bija grūti viņu pat izvest pastaigā un pabarot. Tas tomēr nenobiedēja Miras jaunos saimniekus, jo viņi bija pārliecināti, ka ar mīlestību un pacietību spēs iegūt suņu meitenes uzticību.
Tieši tā arī notika – jau pēc dažām dienām Mira bija iejutusies jaunajās mājās, un atklājās, ka viņa ir brīnišķīgi sirsnīgs, rotaļīgs un maigs sunītis, kas gatavs dāvāt saimniekiem visu savu būtību. ”Ja Mira dara blēņas, pietiek tikai stingrā balsī norāt, un sunes purnā uzreiz parādās vainīga un nelaimīga izteiksme, viņa nodur galvu, skatās bēdīgām acīm un laiza cilvēkam roku. Tāds skatiens liek piedot jebkādus nedarbus!” raksta viņas mīļotais saimnieks Vjačeslavs.
Mira esot liela guļava – uz rīta pastaigu saimniekiem nākoties viņu modināt, bet, ja nu reiz ārā ir iziets, Mirai ļoti patīkot rotaļāties un ķert kociņu, un arī no ūdens viņa nebaidās. Miras labākais rotaļbiedrs ir saimnieku mazais dēliņš.
Simba
Kripatas lieluma kucēniņu, kas patversmē ieguva Simbas vārdu, kāds cilvēks bija iegādājies turēšanai ķēdē... Tādu viņu atrada Auces dzīvnieku draugi – mazmazītiņu suņa dvēselīti, piesietu smagā važā pie žoga. Par laimi, drausmīgie apstākļi nebija paspējuši sabojāt Simbas raksturu, un viņa priecēja visu patversmes kolektīvu ar savu dzirkstošo rotaļīgumu un neizsīkstošo dzīvesprieku, līdz kādu dienu ieradās viņas jaunie saimnieki.
Jaunajās mājās Simba kļuva par Betu un, sajutusi, cik ļoti tiek lutināta, drīz vien sāka demonstrēt īsteni nešpetnu raksturiņu – gan koda saimniekiem rokās un kājās, gan cimperlējās ap ēdienu, gan it nemaz nedomāja klausīt un mācīties suņu labas uzvedības etiķeti. Tomēr Simbas jaunie saimnieki saprata, ka arī mazsunītim ir jābūt labi audzinātam, un ar stingrību un pacietību mācīja suņbērnam cienīgu un prātīgu iznešanos.
Īstā Simbas - Betas paradīze ir laukos, kur viņas diena paiet dārzā, rokot bedres, slēpjot mantas, sekojot dažādiem kukaiņiem zālē, skrienot pakaļ taureņiem, darot citas blēņas un, kā jau kārtīgam kucēnam pienākas, snaužot un guļot!
No rītiem Betai patīkot ielīst gultā un pamatīgi nomazgāt gulošo mutes. Tāpat viņa ir vienmēr priecīga sagaidīt kādu mājās, vai tas būtu saimnieks vai vēl neredzēts viesis. Tad Betas mazā astīte kustas helikoptera propellera ātrumā!
Minhauzens
Maijā uz jaunajām mājām devās viens no visu laiku cienījamākajiem kaķu istabas iemītniekiem Minhauzens. Tas, ka šis runcis ir spilgta personība, bija skaidrs jau pirmajā dienā, kad viņš nonāca patversmē. Tas notika pagājušā gada nogalē īsi pirms Ziemassvētkiem. Lai gan Minhauzens tobrīd bija slims un novārdzis un ne pārāk uzticējās cilvēkiem, tomēr nebija šaubu, ka ar viņa viedokli nāksies rēķināties visiem – i kopējiem, i citiem kaķu istabas iemītniekiem.
Drīz vien Minhauzens kļuva par patversmes saimnieku, kas cēli sagaidīja un pavadīja visus apmeklētājus, reizumis kādam laipni atvēlot sevi paglaudīt, un tad bija skaidrs, ka cilvēks ir izpelnījies augstāko atzinību. Tādu saņēma ar kundze, kura nu ir kļuvusi par Minhauzena jauno saimnieci. Viņa stāsta, ka savstarpēja sapratne izveidojusies jau pirmajā dienā - abi risina garum garās sarunas, kopā dara ikdienas darbus, kopā ietur maltītes un dodas pie miera.
Nellija un Fifs
Rets notikums patversmē ir, ja kāds vēlas adoptēt divus kaķus uzreiz, vēl retāk gadās, ka jaunas mājas kāds grib dot gados veciem minčiem ar veselības problēmām, taču 10 gadus vecās Nellijas un kaķu jaunuļa Fifa stāstā apvienojušies divi šādi brīnumi, jo viņi abi mājās devās kopā.
Nellija patversmē nodzīvoja vairāk nekā gadu – 2013.gada aprīlī viņa tika atstāta kartona kastē uz patversmes galda. Mince bija jau cienījamos gados un arī veselība vairs nebija pārāk spoža – iespējams, tieši tas bija iemesls, kādēļ viņa tika pamesta. Patversmes dakterītei nācās pielikt ne mazumu pūļu, lai Nellija justos labi, jo kaites, ar kurām viņa slimoja, galvenokārt izraisīja vecums. Īpaša aprūpe viņai būs vajadzīga visu atlikušo mūžu.
Savukārt Fifs nonāca patversmē, jo savās iepriekšējās mājās nespēja sadzīvot ar trim citiem kaķiem. Kaķu istabas burzmā gan viņš nemaz tik kašķīgs nešķita – vien vēroja pārējos istabas biedrus ar apaļām acīm kā pogas, bet pret cilvēkiem draudzīgāku minci vispār būtu grūti sameklēt.
Nu viņi abi ērti iekārtojušies jaunajās mājās, un, pēc saimnieces stāstītā, Nellija jaunā kaķpuikas klātbūtnē gluži vai atguvusi otro jaunību – aizmirsusi par vecumu un slimībām, dedzīgi piedalās visās aizraujošajās rotaļās, ko vien Fifs spēj izdomāt.
Trusītis Susītis
Patversmē nonāk ne tikai kaķi un suņi, bet dažkārt pagaidu mājas atrod arī citi dzīvnieciņi. Tā pie mums gadu gaitā ir pabijušas žurciņas, smilšu peles, kāmīši, bruņurupuči, mājas seski, viena dekoratīvā cūciņa un citi dzīvnieciņi.
Maijā mūsu aprūpē nonāca trusītis Susītis. Cilvēki, pie kuriem viņš bija dzīvojis iepriekš, par dzīvnieciņu nebija spējuši parūpēties un iespējams, pat bija darījuši tam pāri – trusītim trūka vienas austiņas un ļipiņas. Galu galā viņi Susīti vienkārši izmeta ārā, ar visu būrīti noliekto pie atkritumu urnām stacijā. Būrītis, šķiet, nebija tīrīts kopš brīža, kad dzīvnieciņš tajā iemitināts, pats trušelis bija neiedomājami netīrs, viscaur izmircis pats savos mēslos un urīnā. Patversmē turklāt atklājās, ka Susītim ir iedzimta veselības problēma – kloāka, kuras dēļ izveidojies nopietns iekaisums.
Sakopts un sadakterēts, Susītis nekavējās atklāt savu brīnišķīgo raksturu – viņa ziņkārībai nav robežu, viņam tīk rotaļāties ar cilvēkiem, bet vislielāko prieku sagādā glāsti un mīļošanās. Nepagāja ilgs laiks, kad viņš jau devās uz mājām kopā ar jauniem saimniekiem, kuri apņēmušies par Susīti rūpēties, neraugoties uz smago veselības problēmu, kuras dēļ viņam visu mūžu būs vajadzīga īpaša aprūpe.
