Report 01.05.2016
2016.gada maijā patversmē “Dzīvnieku draugs” uzņemti 40 kaķi, bet no patversmes adoptēti 25 kaķi. Ielas kaķu sterilizācijas programmas ietvaros maijā sterilizēti 103 bezpajumtes kaķi. Veterinārmedicīniskā palīdzība sniegta 24 kaķiem, 5 dzīvniekiem veikti vīrusu infekcijas slimību testi, 1 kaķim - sēnīšu infekciju testi, kā arī izmeklēti divi asins paraugi. Profilaktiskie pasākumi – attārpošana, atblusošana – veikti 87 dzīvniekiem.
Laimīgie stāsti maijā
Kaķēni
Maijs kā jau ik gadu ir atnācis ar kaķēnu simtiem – uz ielām, šķūņos, pagrabos, pažobelēs. Un arī cilvēku mājokļos. No 36 maijā patversmē uzņemtajiem kaķēniem vismaz puse ir tādi, kas piedzimuši nesterilizētām mājas kaķenītēm un izrādījušies savu mammu saimniekiem lieks apgrūtinājums. Tad tiek meklēts risinājums – parasti visvienkāršākais: rokās kaķēnu pilns grozs vai kaste un ceļš ved uz tuvāko patversmi... Dažs savu nastu noveļ uz patversmes pleciem atklāti, bet citam dūšas nepietiek un nelietība tiek izdarīta nakts tumsas aizsegā, noliekot šos grozus un kastes pie patversmes durvīm, vārtiem, pagalma stūrī, suņu voljērā... Nereti šie mazuļi ir pāragri atrauti no mātes, neprot paši ēst, un patversmes darbiniekiem nākas stāties kaķu mammu vietā, barojot sīkučus ar pudelīti, masējot puncīšus, sildot un apčubinot. Taču izglābt šādas mazas dzīvībiņas izdodas ne vienmēr...
Tāpēc „Dzīvnieku Draugs” vēlas atkal un atkal atgādināt – iesiet atbildīgi saimnieki, sterilizējiet savus mājdzīvniekus! Sterilizācija ir vienīgais efektīvais veids, kā izsargāties no nevēlamiem pēcnācējiem, turklāt tā dod zinātniski pierādītu labumu dzīvnieku veselībai, mazinot risku, ka dzīvnieks saslims ar tādām bīstamām slimībām kā dzemdes iekaisums, reproduktīvo orgānu audzēji un citām.
Lotte
Lottes bijušie saimnieki pārcēlās uz dzīvi uz Vāciju, bet minci paņemt līdzi nevarēja. Iespējams, Lottei tā bija veiksme, nevis neveiksme, jo patversmē atklājās, ka tikai 8 mēnešus vecajai mincītei ir ļoti smaga acu slimība – iedzimtības dēļ actiņās ir patstāvīgi paaugstināts spiediens, tāpēc kaķenītei visu atlikušo mūžu actiņās būs jāpilina spiedienu mazinoši preparāti, lai situācija nepasliktinātos vēl vairāk un neveidotos glaukoma.
Lottes jaunie saimnieki, uzņemoties rūpes par viņu, apzinājās, ka mincīte ir īpaša, taču tas neatturēja viņus dot Lottei jaunas mājas.
Musja
Musjas saimniekus izlika no dzīvokļa. Nonākdami strupceļā un neziņā par tālāku savu dzīvi, cilvēki Musju nogādāja patversmē jaunu saimnieku meklējumos. Pārdzīvojusi pirmo šoku, kas piemeklē ikvienu dzīvnieku pēc nonākšanas patversmes satraucošajā un svešajā vidē, Musja izrādījās rāma un omulīga kaķenīte, kam vairāk par visu patika snauduļot saulainos stūrīšos, daudz nerūpējoties par apkārtējo pasauli. Varbūt tāpēc Musjai nācās pavadīt patversmē gandrīz divus mēnešus – cilvēki viņu vienkārši neievēroja...
Tagad Musja dzīvo privātmājā Baltezerā, kur viņai ir pieejams gan plašs nams, gan dārzs un pagalms. Jau pirmajā dienā Musja iekaroja visas ģimenes simpātijas un arī ieguva vislabāko draudzeni – ģimenes mazo meitiņu. Par jaunajām mājām Musja savējiem atmaksā ar bezgalīgu mīļumu un uzticēšanos.
Marusja
Piecus gadus vecā Marusja nonāca patversmē, jo viņas saimniece pārcēlās uz dzīvi citā vietā, bet kaķenīti atdeva radiem, jo pati nebija gatava ņemt minku līdzi. Patversmē Marusja ilgi nevarēja iedzīvoties, nespēdama pieņemt ne daudzos svešos cilvēkus, ne arī pārējos kaķus, ar kuriem kopā bija spiesta pavadīt dienu un nakti. Nespēdama tikt galā ar savām emocijām, Marusja kļuva neprognozējama – reizēm mīļa un pieglaudīga, bet jau nākamajā mirklī – rūcoša un agresīva. Tāpēc mince tika iekārtota „buduārā” – atsevišķā telpā, kur līdzās nav citu kaķu un arī cilvēku klātbūtne ir minimāla. Pamazām Marusja nomierinājās un sāka pat ilgoties pēc cilvēku tuvuma, taču joprojām nelabprāt devās rokās un arī glaudīties ļāvās vien tad, kad pati to vēlējās.
Kundze, kas kļuva par Marusjas jauno saimnieci, patversmē ieradās, lai izvēlētos sev jaunu draugu mūžībā aizgājušā runča vietā. Patiesībā viņa vēlējās kaķēnu – pavisam maziņu, lai varētu pati to izlolot, audzināt un veidot. Taču Marusjas zaļajam acu skatienam viņa nespēja pretoties, lai gan pēc pirmajiem pāris glāstiem apņēmīgi devās aplūkot mazos kaķēnu istabas iemītniekus. Apmīļojusi vienu, otru, trešo, kundze tomēr atgriezās pie Marusjas, un, tavu brīnumu, arī neatkarīgā mince pēkšņi šķita mainījusies – murrādama ļāvās glaudīties, kā lūgdamās – paņem mani! Jaunajās mājās Marusja iejutās uzreiz, it kā nekad nebūtu dzīvojusi kur citur.
Vaidziņš
Vaidziņš ir ielas runcis, kurš nonāca sociālajā veterinārajā klīnikā „Dzīvnieku Draugs” ar ļoti bīstamu brūci, kas stiepās no auss līdz pat plecam. Iespējams, tā bijusi sadursmē ar auto gūta trauma, iespējams, runcis guvis plēsumus ielas kaķu cīņās, kas vēlāk iekaisuši un pārvērtušies dziļā, strutojošā brūcē. Klīnikā kaķim tika veikta operācija, ievainojums iztīrīts un sašūts, un šobrīd Vaidziņš pamazām atveseļojas. Kad brūce būs sadzijusi, mincis atgriezīsies savā kolonijā, jo ir īsts ielas mincis, kam cilvēka tuvums un pieskārieni nepavisam neiet pie sirds.
Finanšu atskaite:
Zoopreces EUR 2.25
Medicīniskā dzīvnieku barība EUR 18.25
Atkritumu maisi, industriālais papīrs EUR 244.18
Dzīvnieku barība EUR 298.26
Veterinārie medikamenti EUR 42.97
Medicīniskie līdzekļi EUR17.70
Kopā izlietots EUR 623.61
