Report 01.04.2016
2016.gada aprīlī patversmē “Dzīvnieku draugs” uzņemti 34 kaķi, bet no patversmes adoptēti 27 kaķi.
Finanšu atskaite:
Medicīniskā dzīvnieku barība EUR 89.02
Medikamenti EUR 35.98
Dzīvnieku barība EUR 887.22
Dezinfekcijas līdzekļi EUR 35.06
Medicīniskie līdzekļi EUR 44.25
Kopā izlietots EUR 1 091.53
Laimīgie stāsti aprīlī
Kincis
Kincis bija vaislinieks kādā no daudzajām audzētavām, kur pavairo šķirnes kaķus. Viņš bija noderīgs tik ilgi, kamēr spēks un veselība ļāva apaugļot pāris desmitus kaķeņu gadā. Par to viņam tika dota iespēja dzīvot būrī un katru dienu paēst un padzerties ūdeni. Tāpat viņam bija iespēja sēdēt būros visdažādākajās kaķu izstādēs visā pasaulē, kur cilvēki nāca un bakstīja ar pirkstiem caur būra režģiem – paskat, re, kāds šis ir!
Taču tad pienāca diena, kad Kincis vairs nederēja ne kaķenēm, ne izstāžu būriem – vecums vairs neļāva būt par vaislinieku un ilgstoši neārstētās ādas slimības izķēmoja runci līdz nepazīšanai. Audzētāja spriedums bija ātrs un īss –nāve.
Par laimi, tajā brīdī Kinča ceļā gadījās Labais cilvēks, kas veco runci uzņēma savās mājās. Mīlēja no visas sirds un baroja devīgi, Devonas reksam raksturīgo slaidumu uztverot kā izkāmēšanu. Mēģināja arī ārstēt Kinča iekaisušo, smirdīgiem izdalījumiem noklāto ādu – ar smērītēm, ziedītēm, bez vetārsta konsultācijas, jo naudiņas tam nebija. Dāsni lika kaķim aizvien lielākas ūdens bļodas un ierīkoja aizvien vairāk tualetes kastes, neiedomājoties, ka nerimstošās slāpes un nokārtošanās ārpus kastītes varētu liecināt par smagu saslimšanu.
Par nelaimi vai šoreiz varbūt pat par laimi, Labā cilvēka mājas nekļuva par Kinča pēdējām mājām. Dzīvei sagriežoties kājām gaisā un neredzot citu izeju, Labais cilvēks atveda Kinci uz patversmi - 10 gadus vecu, ar smagu, ielaistu ādas slimību, iespējamām nieru problēmām un milzīgu lieko svaru. Viņam līdzi tika iedota mapīte ar izciliem ciltsrakstiem, raibu raibiem izstāžu diplomiem un vakcinācijas pasi, kur pēdējais ieraksts veikts pirms daudziem, daudziem gadiem...
Kinča stāsts aizkustināja daudzus, tāpēc, neraugoties uz veselības problēmām, viņš jau drīz vien devās uz jaunām mājām. Kinča jaunā saimniece apzinās, ka kaķim būs nepieciešamas īpašas rūpes visu atlikušo mūžu, taču tas viņu neatturēja uzņemt veco runci savās mājās. Tagad Kincis turpina nozīmēto ārstēšanu un ietur stingru diētu, lai atgūtu slaido augumu. No mājām atsūtītās bildes liecina – Kincis beidzot ir laimīgs!
Lūšuks
Lūšuks ir bezpajumtes mincis – viņa mājas ir iela, kur viņš visumā jūtas laimīgs un apmierināts, dzīvodams brīva kaķa dzīvi. Lūšukam ir paveicies, jo minču koloniju, kurā viņš mīt, aprūpē rūpīga un iejūtīga kundze.
Tomēr ielas kaķa dzīve ir bīstama, un kādu dienu nepaveicās arī Lūšukam – kādā nezināmā negadījumā tika smagi savainota runčeļa aste. Kad Lūšuks pēc savainojuma atgriezās savā kolonijā un tia nogādāts Dzīvnieku Drauga sociālajā veterinārajā klīnikā, savainotajā astē jau bija sācies smags iekaisuma process, tāpēc nebija citas izejas kā asti amputēt.
Tagad Lūšuks atkopjas pēc operācijas mājās pie savas aprūpētājas. Pēc izveseļošanās viņš varēs atgriezties savā kolonijā, jo ārstēšanas laikā ir skaidri demonstrējis, ka draudzīgs ar cilvēkiem vēlas būt vien tad, kad ir brīvs un pats vēlas.
Mandola
Persiešu šķirnes kaķenīte Mandola tika atrasta uz ielas Pārdaugavā. Mince bija sterilizēta, aptuveni 5 gadus veca, un šķita neapšaubāmi, ka mincei noteikti jābūt saimniekam, kas viņu meklēs un atradīs. Taču tā nenotika – dienas gāja, taču Mandolu neviens nemeklēja...
Nav zināms, cikiem ilgu laiku Mandola bija pavadījusi uz ielas, taču ar to bija pietiekami, lai saķertu bīstamu vīrusa infekciju, kas izpaudās jau pēc nonākšanas patversmē. Būdama jūtīga un trausla, turklāt smagi pārdzīvodama māju zaudējumu, Mandola slimoja ilgi un smagi – dažbrīd šķita, ka kaķenīte ir nogurusi no visa un vienkārši vairs nevēlas cīnīties, jo pat atteicās no ēdiena un dzēriena. Tomēr patversmes kopēju rūpes un neatlaidība, gandrīz mēnesi ik dienu vairākas reizes Mandolu barojot ar šļircīti, apkopjot un neļaujot viņai zaudēt dzīvesspēku, galu galā lika viņai atveseļoties. Drīz vien pēc tam Mandola devās uz jaunajām mājām, kur jūtas laimīga un apmierināta.
