Report 01.02.2015
Februārī patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 39 dzīvnieki – 23 kaķi un 16 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 26 dzīvnieki: 17 kaķi un 9 suņi.
Dzīvnieku Drauga sociālajā veterinārajā klīnikā februārī sterilizēts 161 bezpajumtes kaķis – 98 kaķenītes un 63 runcīši.
Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi EUR 103,91
Dzīvnieku barība EUR 196,61
Kopā izlietots EUR 300,52
Laimīgie stāsti februārī
Mišela
Lai gan Mišela tīri formāli vairs nav patversmes „Dzīvnieku Draugs” iemītniece, jo jau decembrī pārcēlās uz dzīvi dzīvnieku pansijā Vācijā, tomēr patversmes vēsturē viņai vienmēr būs īpaša vieta un viņu kā vienu no ilggadīgākajām iemītniecēm un „sarežģīto zvirbulēnu” atminas daudzi brīvprātīgie un atbalstītāji. Tāpēc nevaram nedalīties ar priecīgo ziņu, ka Mišela beidzot, pēc vairāk nekā 4,5 gadu dzīves patversmē, ir atradusi mājas!
Pārcelšanās uz jauno dzīvesvietu, iepazīšanās ar jaunajiem cilvēkiem un suņiem, pārmaiņas ikdienas dzīves ritmā bija nākušas Mišelai par labu – viņa bija kļuvusi drošāka, labprāt devās pastaigās arī ar nepazīstamiem cilvēkiem, kas iepriekš nebija iedomājams. Iespējams, tieši tas ļāva viņas nākamajiem saimniekiem uzreiz ieraudzīt to, kas citkārt bija slēpts aiz Mišelas baiļu un dusmīgās riešanas maskas – ka patiesībā viņa ir izcili gudrs, paklausīgs un zinātkārs suns, kas saviem cilvēkiem pieķeras kā dadzītis. Un viņi uzreiz saprata – tas ir mūsējais, vienīgais, kuram mēs gribam dod mājas uz mūžu!
Patversmes kolektīvs no sirds vēl Mišelai vislaimīgāko un piepildītāko suņa dzīvi kopā ar viņas jauno ģimeni! Viņas ceļš uz jauno dzīvi ir bijis tik ilgs un ērkšķains, ka viņa patiesi ir to pelnījusi!
Pūdeļopīši
Februāra nogalē patversmē nonāca trīs pūdeļi Žako, Šiks un Nuanss – ļoti veci suņu opīši. Viņi tika atvesti uz veterināro klīniku iemidzināšanai, jo viņu līdzšinējais saimnieks brauca uz ārzemēm, bet ņemt līdzi savus trīs vecos un uzticami kalpojušos suņus nebija viņa plānos. Visi suņuki bija gados stipri veci: diviem no viņiem ir 16, bet jaunākajam - 15 gadi. Arī veselība vairs nav tā pati stiprākā - gan ķepiņas nespēj tik veikli kustēties kā jaunībā, gan actiņas tik skaidri redzēt, gan arī sirsniņas nav tik stipra. Uzņemt viņus savā ģimenē būtu milzīga atbildība un rūpes, tāpēc cerības, ka opīšiem izdosies atrast mājas, nebija lielas.
Tomēr brīnumi notiek - jau dažas dienas pēc tam, kad informācija par trīs pamestajiem večukiņiem bija plaši izskanējusi sociālajos tīklos, patversmē ieradās Juris un Dace – cilvēki, kuri paši daudzus gadus turējuši pūdeļus un nevarēja palikt vienaldzīgi pret šo trīs suņu likteni. Jau tajā pašā dienā visi trīs opīši devās uz savu jauno dzīvesvietu – privātmāju Teikā, kur varēs pavadīt mūža nogali, mīlēti un aprūpēti.
Dīzelis, Romija, Henrijs un Berta
28.februārī patversmes darbinieki jau otro reizi devās uz Somiju, lai nogādātu jaunajiem saimniekiem uz šo valsti adoptētos četrus suņus – Dīzeli, Romiju, Bertu un Henriju. Visi četri ir īsti patversmes audzēkņi – izauguši šeit no bērnu dienām, un tāpēc viņu raksturi un uzvedība atšķiras no mājās augušu suņu dabas – ir manāmas bērnībā piedzīvotā socializācijas trūkuma sekas. Īpašs rūpju bērns ir Romija, kura patversmē pavadījusi vairāk nekā gadu un kurā dziļi iesēdušās bailes no svešās un briesmīgās pasaules ārpus drošajām patversmes sienām.
Jau pēc dažām dienām sāka pienākt ziņas no jaunajām mājām, kas liecina, ka suņi pamazām iekārtojas un apgūst prasmes dzīvot cilvēku sabiedrībā. Kā jau bija gaidāms, visgrūtāk ar iejušanos klājas Romijai, taču viņas jaunā saimniece ir apņēmības pilna ar mīlestību un pacietību iemācīt Romijai, ka „tur ārā” dzīve ir ļoti interesanta un no tās nemaz nav jābaidās.
Dzīvnieku adopcijas programmu Somijā „Dzīvnieku Drauga fondam” palīdzēja izveidot atbalstītāja Inari Suomeli, kas gan organizē sludinājumu izvietošanu par patversmes dzīvniekiem, gan arī, konsultējoties ar patversmes darbiniekiem, veic potenciālo adoptētāju atlasi. Adopcijai uz Somiju tie piedāvāti suņi un kaķi, kas jau ilgstoši dzīvo patversmē un kuriem ir uzvedības un/vai veselības problēmas, tādēļ to adopcijas perspektīvas Latvijā ir sliktākas nekā citiem dzīvniekiem.
Fannija
Fannija, pirms nonāca patversmē, mitinājās uz ielas. Kaķenītēm neraksturīgi balti rudi krāsotā mince dzīvoja Matīsa ielā un tika atnesta uz „Dzīvnieku Drauga” klīniku uz bezmaksas ielas kaķu sterilizāciju. Taču izrādījās, ka mince nemaz nav ielas mežonīte, bet gan mīlīga, draudzīga kaķenīte, tāpēc nevienam nebija dūšas vest viņu atpakaļ uz iepriekšējo dzīvesvietu un nolemt nedrošajai ielas dzīvei. Tā Fannija palika patversmē jauna saimnieka gaidās.
Un tas bija to vērts, jo 28.februārī Fannija devās uz savu jauno dzīves vietu Hamburgā. Tur viņu gaidīja ne tikai jaunā saimniece, bet arī kā ūdenslāse Fannijai līdzīgais rudi baltais runcītis Filimons, kuram nu jākļūst par viņas draugu un rotaļbiedru.
Fannijas ceļš uz jaunajām mājām ilga gandrīz 20 stundas, bet viss beidzās laimīgi – kaķe nonāca galā sveika un vesela. Pirmā iepazīšanās ar Filimonu izvērtās šņācienu un ņurdienu duelī, taču pēc trim dienām abi minči jau kopā rotaļājās un gulēja vienā gultā.
