Report 01.07.2015
Jūlijā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 56 dzīvnieki – 49 kaķi, 6 suņi un viens trusītis, bet uz jaunajām mājām devās 40 dzīvnieki: 33 kaķi, 5 suņi un divi trusīši.
Finanšu atskaite:
Medicīniskie līdzekļi EUR 468,96
Medicīniskā barība EUR 0,90
Dzīvnieku barība EUR 489.50
Atkritumu maisi EUR 129.45
Smiltis EUR 25,18
Siens EUR 6,34
Kopā izlietots EUR 1 120.33
Laimīgie stāsti jūlijā
Roze un Vikings
Jūlijā uz jaunajām mājām devās divi veterāni – kaķenīte Roze, kura patversmē izaudzēja sešus kaķēnus, un pusausainais mačo Vikings, kas pie mums mitinājās jau kopš februāra.
Roze patversmē nonāca kopā ar veselu pulciņu brīnumjauku rudu mazulīšu, kurus kaķenīte aprūpēja ar lielu rūpību un pašaizliedzību. Visi Rozes bērniņi ātri vien atrada mājas un mīlošus saimniekus, bet viņu mammītei nācās aizkavēties patversmē ilgāk – gan lai atgūtu spēkus pēc sešu delveru izaudzināšanas, gan arī tamdēļ, ka Rozei par potenciālo saimnieku simpātijām nācās konkurēt ne vien ar pašas mazuļiem, bet vēl 30 citiem kaķu bērniņiem. Savu lomu spēlēja arī minces šerpais raksturiņš – murcāms dīvānkaķis no viņas nekādi nesanāktu.
Arī Vikings, lai gan draudzīgs pret cilvēkiem, nekāds klēpja runcis vis nevēlējās būt. Piecus mūža gadus viņš kopā ar brāli Viesturu dzīvoja zem pamesta kioska. Viņus baroja labsirdīga sieviete un runči jutās apmierināti, cik nu tas iespējams ielas dzīvē. Taču pērnziem abi brāļi saslima – sāka klepot un vairs nevarēja saost ēdienu, tāpēc barotāja lūdza palīdzību patversmē. Vikingam ir ielas dzīvē iegūtas vainas, kas to pavadīs visu atlikušo mūžu. Runcis patversmē nonāca jau sterilizēts ielas kaķu sterilizācijas programmas ietvaros, taču viņa auss galiņš ticis nogriezts nepiedodami liels – gandrīz puse austiņas, traumējot pat auss gliemežnīcu. Līdz ar to runčuka austiņa ir jutīga, tajā vieglāk iekļūst netīrumi un var rasties iekaisums. Vikingam ir arī hroniskas iesnas, kas ikdienā runcim netraucē, taču reizēm slimībai var būt saasinājumi.
Jaunās mājas ir tieši kā Rozei un Vikingam radītas – plaša viensēta laukos, kur kaķiem tiek dota tik liela brīvība, cik vien viņi paši vēlas, bet arī pilna bļodiņa un silts mūrītis ir vienmēr pieejams, par cilvēka rūpēm un uzmanību nemaz nerunājot.
Pirāts
Mazais kaķupuika Pirāts kopā ar trim brālīšiem piedzima tumšā, mitrā un saltā pagrabā. Lai kā rūpīgā kaķu mamma nesildīja savus bērniņus, drebinoties agrā pavasara drēgnumā, mazuļi juta, ka pamazām kļūst aizvien grūtāk elpot un actiņas aizklāj pūžņu kārta. Taču, pirms atgadījās pats ļaunākais, kas notiek ar daudziem pagrabos dzimušiem kaķēniem, visa ģimenīte tika atrasta un nogādāta pie veterinārārsta. Pēc vairāku nedēļu ilgas ārstēšanas visi kaķēni atkal bija veseli, tikai mazajam Pirātam slimība vienu actiņu bija jau pagalam sabojājusi.
Taču tieši tāds – ar vienu blāvu, tuvredzīgu actiņu – Pirāts iepatikās savai jaunajai saimniecei. Viņa atbrauca uz patversmi, sakot, ka ieradusies tieši pēc Pirāta, jo vēlas dot mājas tādam kaķim, kuru neviens cits, iespējams, neizvēlēsies. Tā nu kaķēns jau pāris nedēļas ir ērti iekārtojies siltā dzīvoklī, kur ar savām draiskulībām, daudzonību un kustīgumu skaidri demonstrē, ka bojāta actiņa kārtīgam kaķim netraucē pilnvērtīgi baudīt dzīvi.
Poga
Kaķenīte Poga kādā jūnija dienā tika atrasta kastē pie patversmes durvīm. Mince bija pavisam sabijusies pēc mīļo māju zaudējuma un vairāk nekā mēneša laikā tā arī nespēja iejusties kaķu istabas trauksmainajā dzīves ritmā – ierāvusies stūrītī, viņa bailīgi raudzījās apkārt notiekošajā ar savām milzīgajām, zaļajām acīm, kas kļuva par iedvesmu, dodot viņai patversmes vārdiņu. Paņemta rokās, mince trīsēja, taču vienlaikus klusi murrāja, it kā vēlēdamās pastāstīt, cik ļoti nelaimīga un pamesta jūtas svešajā vietā ar daudzajiem kaķiem apkārt.
Tāpēc patiess bija patversmes komandas prieks, kad kādu dienu patversmē ieradās divi jaunieši, kuri vēlējās dot mājas tieši Pogai. Viņus nebiedēja kaķenītes atturība, jo viņi prata ieklausīties un sadzirdēt, ko mince vēlas pateikt – ka mājas sajūta un savi cilvēki apkārt ļaus viņai atkal kļūt par drošu un mīļu kaķi. Tieši tā arī notika – Poga iejutās jaunajās mājās dažu dienu laikā un nu jau priecē savus saimniekus gan ar jautrām rotaļām, gan gulēšanu blakus un sānu sildīšanu, pie reizes draudzīgi iemurrājot ausī.
Melnis
Skaistais, melnais runcis Melnis dzīvoja Lielupes ielā kādas mājas pagalmā. Mājas iedzīvotāji baroja Melni un rūpējās par viņu. Tomēr kaķīša izteiktais draudzīgums un sabiedriskums mājas iedzīvotājos viesa cerības, ka mincim varētu sameklēt īstās mājas, kur viņš justos drošībā, būtu mīlēts un aprūpēts. Tāpēc cilvēki parūpējās par minča kastrāciju un nogādāja patversmē cerībā, ka Melnis te sagaidīs savu "īsto cilvēku".
Tieši tā arī notika, un nu Melnis ir kļuvis par draugu un biedru jaunam vīrietim, kurš spēj novērtēt runča izcilo personību. Abi saprotas gluži vai no pusvārda un prot risināt garum garas sarunas – tas nekas, ka katrs runā savā valodā, jo galvenais ceļā uz sapratni taču ir spēja ieklausīties otrā un dvēseļu tuvība!
