Report 01.08.2015
Augustā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemti 49 dzīvnieki – 41 kaķis un 8 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 37 dzīvnieki: 28 kaķi, 7 suņi un divi trusīši.
Dzīvnieku Drauga sociālajā veterinārajā klīnikā augustā sterilizēti 90 bezpajumtes kaķi – 80 kaķenītes un 10 runcīši. Medicīniskā palīdzība sniegta 43 bezpajumtes dzīvniekiem.
Finanšu atskaite:
Dzīvnieku barība EUR 218,49
Medicīnas līdzekļi EUR 47,77
Atkritumu maisi un industriālais papīrs EUR 290,52
Saimniecības preces EUR 46,28
Kopā izlietots EUR 603,06
Laimīgie stāsti augustā
Jurģis
Jurģis pēkšņi parādījās kādas dzīvojamās mājas pagalmā. Mājas iedzīvotāji iepriekš šādu minku savā apkārtnē nebija manījuši. Taču mincis, kā uzradies, tā vairs nevēlējās iet prom. Izmisīgi viņš pie katras iespējas centās tikt mājā iekšā un iešmaukt pa kāda dzīvokļa durvīm. Taču diemžēl neviens no nama iedzīvotājiem nebija gatavs sniegt kaķītim mājas, tāpēc Jurģis tika nogādāts patversmē. Tur minkam tika konstatēta auss ērcīte, turklāt kaķītis savu austiņu bija sakasījis tik ļoti, ka aiz tās bija izveidojusies pat brūce. Visas kaites patversmē tika sadakterētas un nu Jurģis dzīvo jaunās mājās, kuru durvis viņam ir vienmēr atvērtas.
Strīpiņš
Runčuks Strīpiņš savas dienas vadīja vienā no Rīgas kaķu kolonijām, līdz kādu dienu kaķu aprūpētājas ievēroja, ka runča garā, skaistā aste ir smagi savainota. Patversmes klīnikā no sākuma tika mēģināts Strīpiņa skaisto rotu glābt, taču savainojums izrādījās pārāk smags un asti nācās amputēt. Grūtā un sāpīgā ārstēšana un astes zaudējums gan ne par matu nesabojāja Strīpiņa brīnišķīgo raksturu – viņš ir neticami omulīgs, murrātīgs un draudzīgs runcis, par kuru nekad nevarētu pateikt, ka viņš ir visu mūžu dzīvojis uz ielas. Tāpēc tika nolemts Strīpiņu nevest atpakaļ uz koloniju, bet gan paturēt patversmē cerībā atrast viņam mājas
Pirkstiņš
Arī pelēkais runcis Pirkstiņš savu dzīvi vadīja uz ielas, taču kādā dienā cilvēki ievēroja, ka mincim ir savainota ķepiņa. Patversmes klīnikā, apskatot ķepu rūpīgāk, izrādījās, ka mincim ir sagriezts pirksts, turklāt izveidojies sastrutojums un iekaisums, tāpēc ievainoto pirkstiņu nācās amputēt. Pēc divu nedēļu ārstēšanas ķepa pilnībā sadzija un runcis varēja atgriezties savā dzimtajā kolonijā.
Kaķēni
Augustā patversmē joprojām turpinājās kaķēnu laiks – no 28 adoptētajiem minčiem 26 ir kaķēni vecumā no 1 – 6 mēnešiem. Daudzi no viņiem patversmē nonāca no ielas – atrasti pagrabos, šķūnīšos, pie atkritumu urnām, kopā ar mammītēm vai vieni paši. Taču tikpat liela daļa nākuši arī no mājām, kur piedzimuši nesterilizētām mājas kaķenītēm un izrādījušies lieki saviem saimniekiem. Daudziem no viņiem pirms došanās mājās bija vispirms jāpalīdz atgūt spēks un veselība, uzveicot vīrusus un sēnīšslimības un ārstējot savainojumus.
Deizija
Dižciltīgās vācu aitu sunītes Deizijas saimnieks neuzskatīja par nepieciešamu parūpēties, lai viņa suns neklaiņo pa apkārtni. Kaimiņi vairākkārt bija glābuši suņu meiteni no dažādām nelaimēm, kas to varēja piemeklēt, klīstot pa ielām, līdz kādu dienu pavisam sveši garāmgājēji ieraudzīja suneni kārtējo reizi klaiņojam, un, nodomājuši, ka tā vienkārši nomaldījusies, nogādāja viņu patversmē.
Te arī nāca gaismā Deizijas dzīvesstāsts un izrādījās, ka viņa savam saimniekam patiesībā nemaz nav vajadzīga – viņš suni no patversmes tā arī nepaņēma. Tiesa, no Deizijas viedokļa tā bija liela veiksme, jo tagad viņa jau dzīvo jaunās mājās, kur suns ir ģimenes draugs, nevis tikai kustīgs objekts teritorijas apsardzei. Deizijas jaunie saimnieki apbrīno viņas saprātu, paklausību un pieķeršanos cilvēkiem.
Džeks
Bokserpuika Džeks nonāca patversmē, jo viņa līdzšinējā saimniece – gados veca kundze – par lielo un aktīvo suni vairs nespēja parūpēties. Džekā ir iemiesota visa boksera būtība – pārplūstoša cilvēkmīlestība, nevaldāma sajūsma par visu, kas notiek, neierobežots enerģijas daudzums un milzīga, slapja mēle, ar ko samīļot visu pasauli. Džeka jaunās mājas atrodas Tukumā, kur viņam ir iespēja priecāties par dzīvi no visas sirds, gan izskrienoties pa privātmājas pagalmu, gan dodoties garās pastaigās. Džekam ir arī draugs – mājas kaķis, ar kuru abi kopā guļ sānu pie sāna un viens otru nomazgā un samīļo.
