Report 01.03.2015
Martā patversmē „Dzīvnieku Draugs” uzņemts 21 dzīvnieki – 14 kaķi un 7 suņi, bet uz jaunajām mājām devās 34 dzīvnieki: 24 kaķi un 10 suņi.
Dzīvnieku Drauga sociālajā veterinārajā klīnikā martā sterilizēti 235 bezpajumtes kaķi – 176 kaķenītes un 59 runcīši.
Finanšu atskaite:
Dzīvnieku barība EUR 859,87
Medicīniskie līdzekļi EUR 250,33
Veterinārie pakalpojumi EUR 911,40
Industriālais papīrs, atkritumu maisi EUR 121.81
Kopā izlietots EUR 2143,41
Laimīgie stāsti martā
Vasja
Martā mājup devās viens no izcilākajiem kaķiem patversmes vēsturē – Kaķis ar lielo burtu Vasja. Lielais, vecais ielas runcis visu mūžu dzīvoja pie kādas dzīvojamās mājas kāpņu telpas. Mincis tur tika barots, bet, iestājoties salam, kaķa barotājas bija pamanījušas, ka Vasja izskatās nevesels - viņš slikti ēda un varēja redzēt, ka mincim nav labi ar veselību. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka runcim ir smags rinotraheīts, tāpēc viņš nevar paelpot un saost ēdienu. Badošanās dēļ runcis bija pavisam novājējis un vārgs, taču rūpīgā kopšanā pamazām atveseļojās. Pēc rakstura Vasja izrādījās diža personība, ar kuras viedokli jārēķinās un kuras uzskatus veidojusi sūra dzīves pieredze un dziļas pārdomas.
Nu Vasja dzīvo jaunajās mājās kopā ar vēl vienu bijušo patversmes iemītnieku Murīti. Tā kā arī pēdējais ir Kaķis ar lielo burtu, abi vēl īsti nav izlēmuši, kurš būs svarīgākais no svarīgākajiem, taču citādi Vasja jūtas labi un ir laimīgs, pirmo reizi savā 10 gadu mūžā baudīdams īstu māju sajūtu un cilvēku mīlestību.
Magonīte
Kaķenīte Magonīte patversmē nonāca decembra nogalē – Ziemassvētku laikā. Gauži mīlīgajai un jaukajai mincei bija tikai viena nelaime – ilgstoši neārstētas vīrusslimības dēļ vienai actiņai bija izveidojies hronisks iekaisums, tāpēc tā allaž asaroja. Tas automātiski ierindoja Magonīti „īpašo kaķu” statusā, jo cilvēki ne labprāt vēlas adoptēt dzīvniekus ar veselības problēmām, baidoties, ka netiks ar to galā. Tā arī Magonīte, lai gan piesaistīja daudzu potenciālo adoptētāju interesi ar savu maigo un rotaļīgo dabu, taču pavadīja patversmē gandrīz četrus mēnešus, līdz sagaidīja savu īsto cilvēku.
Pirmās vēstules no Magonītes (tagad Misas) jaunajām mājām liecina, ka mince ir iejutusies visnotaļ labi. Viņas saimniece raksta, ka Magonīte daudz rotaļājas, nekad neatsakās no glāstiem un ir jau sadraudzējusies ar mājas suni. Naktis Magonīte pavada, cieši pieglaudusies saviem cilvēkiem.
Mona un Dūda
Sunītes Dūdu un Monu turēja kādās lauku mājās pie ķēdes. Viņu dzīves telpa bija purvam līdzīgs dubļu mputru sunes bija spiestas ēst no apķepušām, gadiem nemazgātām bļodiņām. Ziemā sals koda līdz kaulam un vējš pūta cauri būdas puspuvušajiem dēļiem, bet vasarā mocīja karstums un slāpes... Neraugoties uz to, abas suņu meitenes nezaudēja uzticību cilvēkiem un allaž bija gatavas glāstiem un mīlestībai. Tāpēc neviens nebija pārsteigts, ka abas mazsunītes ātri vien devās uz jaunajām mājām, kur nu jau labi iejutušās un kļuvušas par savu saimnieku uzticīgiem draugiem. „Mona dievina garas pastaigas, tik ļoti alkst mīļuma un ir tik tiešām lielisks suns. Arī ar mūsu kaķi viņa saprotas labi, neizrāda ne agresiju, ne nepatiku, tik kaķis mēdz spēlēt spēli "noķer Monas asti",” raksta Monas saimnieki.
Čunčuriņš
Mazo suņu bērniņu uz patversmi atnesa, ietītu zeķītē. Mazulītis tika atrasts kādas mājas kāpņu telpā. Cilvēki stāstīja, ka atrodoties dzīvoklī, kādu dienu viņi izdzirdējuši gaužu raudāšanu un smilkstēšanu. Atverot dzīvokļa durvis, viņi ieraudzījuši mazu, melnu čupiņu ar samta kažociņu. Mazulītis bija nosalis, izbadējies un pārguris. Suņuks tika nomazgāts, pabarots ar pieniņu, bet cilvēki sapratuši, ka uzņemt ģimenē suņuku nav plānots. Tāpēc mazulītis tika atnests uz patversmi, kur rūpes par viņu uzņēmās patversmes daktere.
Drīz vien Čunčuriņš iemācījās pats ēst un citas suņu dzīves gudrības. No daudzajiem gribētājiem par viņa jaunajiem saimniekiem kļuva ģimene no Dārziņiem. Ziņas no jaunajām mājām liecina, ka Čunčuriņš ar katru dienu aug lielāks un attīstās. Viņam ļoti patīk rotaļāties ar ģimenes bērniem. Čuncuriņa cilvēki par viņu ļoti rūpējas un ļoti mīl!
