Mūsu palīdzība steidzami nepieciešama Evelīnai, kurai slimība 28 gadu vecumā ir atņēmusi spēju normāli pārvietoties, izraisot smagus muskulatūras savilkumus, nespēku kājās, sirdsdarbības traucējumus un pastāvīgas, grūti paciešamas neiropātiskas sāpes. Ārstu konsīlijs nozīmējis ārstēšanu ar IVIG terapiju – 2 kursus gadā (katrs kurss 5 dienas pēc kārtas), kurus daļēji apmaksā valsts, bet Evelīnai pašai ir jāpiemaksā par vienu kursu 3 920 eiro, bet par abiem kopā - 7 840 eiro. Šādu līdzekļu viņai nav, tādēļ viņa lūdz līdzcilvēku palīdzību.
“Mani sauc Evelīna, man ir 28 gadi, un vēl pirms gada un 2 mēnešiem es plānoju savu nākotni mārketinga sfērā, sapņoju par ceļojumiem un un vēlējos uzsākt jaunas studijas. Šobrīd mana pasaule ir sarāvusies līdz gultas malai un četrām sienām. Mana dzīve salūza 2025. gada 10. janvārī – vienā dienā es vienkārši vairs nevarēju paiet. Kājas pārņēma briesmīgi krampji, tās kļuva vājas un neuzticamas. Tajā brīdī es vēl nezināju, ka šis ir sākums mokošam vairāk kā gadu ilgam maratonam cauri slimnīcām, nepareizām diagnozēm un pilnīgam izmisumam.
Esmu uzaugusi ar 1. tipa cukura diabētu (kopš 10 gadu vecuma). Tā ir autoimūna slimība, ar kuru esmu iemācījusies sadzīvot, bet es nekad nedomāju, ka mans ķermenis izdomās "uzbrukt" sev vēlreiz. Pirmās diagnozes Latvijas slimnīcās bija kļūdainas – mani sūtīja mājās, vainojot tikai diabētu, lai gan tas ir kontrolēts un es sirdī jutu, ka notiek kas cits. Es zaudēju darbu mārketingā, jo nevienam uzņēmumam nav vajadzīgs darbinieks, kurš pusi laika pavada neiroloģijas nodaļās, nespējot nostāvēt uz kājām.
Pēc mēnešiem ilgas neziņas, stresa un asarām, pateicoties ieinteresētam ārstam, es beidzot pietuvinājos diagnozes uzstādīšanai - man ir smalko nervu šķiedru neiropātija un miogēni muskuļu bojājumi, kurus izraisa autoimūni procesi. Mans ķermenis burtiski sevi iznīcina.
Mana dzīve šobrīd ir pilnībā atkarīga no vecākiem. Lai gan esmu pieaugusi sieviete, es nevaru aiziet pat līdz veikalam. Katrs solis ir cīņa ar krampjiem un sāpēm. Pat uz studijām, kuras tik ļoti gaidīju – socioloģiju –, es mēģināju doties, lietojot milzīgas devas medikamentu, lai vispār spētu izturēt fizisko slodzi un trauksmi pār savu ķermeni. Taču zāles nogurdina, tās ''izdzēš'' manu aso prātu, un es biju spiesta studijas pārtraukt šī gada janvārī.
Es šobrīd no savas dzīvesvietas Rīgā esmu atgriezusies pie vecākiem, jo būt iesprostotai vienai dzīvoklī, mani dzina aizvien lielākā depresijā. Šeit es esmu kopā vismaz ar ģimeni. Vecāki uztur mani, manu brāli un māsu. Man ir atteikts trūcīgās personas statuss, jo vecāku sniegtā palīdzība (jumts virs galvas un ēdiens) pašvaldības acīs mani padara par "pārtikušu". Realitātē manas vienīgās finanses ir 240 eiro invaliditātes pabalsts, ar ko nepietiek pat speciālajiem diabēta sensoriem un pamata zālēm, kur nu vēl par IVIG terapijai.
Es esmu jauna. Es gribu mācīties, es gribu būt noderīga savai valstij, es gribu atkal staigāt bez bailēm, ka saļimšu ielas vidū. Ārsti saka, ka visi bojājumi vēl ir novēršami. Mans prāts ir pilns ar idejām un sapņiem, bet mans ķermenis ir kļuvis par cietumu. IVIG terapija ir vienīgā atslēga, kas var šīs durvis atslēgt.
Vēlos vērst uzmanību, ka šī palīdzība man ir nepieciešama kritiski steidzami. Ārstu prognozes liecina, ka esošie nervu un muskuļu bojājumi vēl ir novēršami, taču, vilcinoties ar ārstēšanas uzsākšanu, tie var kļūt neatgriezeniski, atstājot mani bez iespējas staigāt visu mūžu. Man ir smagi lūgt, bet es saprotu, ka viena es šo birokrātijas un slimības mūri neizgāzīšu. Es gribu dzīvot, nevis tikai eksistēt uz tabletēm gultā. Jūsu atbalsts man nozīmē iespēju atgūt savu dzīvi, savas kājas un savu nākotni,” raksta Evelīna. Palīdzēsim Evelīnai!
The Project is placed online on: 16.03.2026
Ziedot.lv for donations does not charge any commissions or brokerage fees. All the donated money reaches 100% for its intended purpose. Ziedot.lv administrative costs not covered by your donations.
