Kopā pulcēšanās akcija Mēs esam!

Atskaite 21.09.2009

Kopā pulcēšanās akcijā „Mēs esam!”Rīga, 2008. gada 30. maijs Lai gan Latvijā dzīvo 120 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, kas ir 7% no mūsu valsts iedzīvotājiem, un statistika rāda, ka katrā ceturtajā Latvijas ģimenē ir kāds radinieks vai tuvs draugs ar invaliditāti, tomēr aizvien biežāk pārņem dīvaina sajūta – mēs, cilvēki ar invaliditāti, esam kļuvuši neredzami un nepamanāmi...

LCĪVSO SUSTENTO š.g. 30.maijā Rīgā Esplanādes laukumā noorganizēja saturīgu un krāsainu pasākumu, kura laikā tika apstiprināts aicinājums Valdībai un Saeimai nekavējoties parakstīt un visdrīzākajā laikā ratificēt ANO Konvenciju par cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

Mēs priecājamies par gandrīz 500 cilvēku ar invaliditāti kopā sanākšanas akcijas „Mēs esam” atbalstītājiem, un mums joprojām ir skumji, ka uz to nevarēja ierasties tie cilvēki, kas netika lejā pa daudzdzīvokļu māju kāpnēm, nespēja izmantot sabiedrisko transportu, vai arī jutās tik slikti, ka savu atbalstu varēja paust vienīgi rakstiski vai piezvanot pa telefonu.

Kopā pulcēšanās akcijā „Mēs esam!” uzstājās arī LR Labklājības ministre I.Purne. Viņa atgādināja, ka Konvencijas parakstīšana no mūsu valsts šobrīd prasa tikai labo gribu, atzīstot, ka personas ar invaliditāti ir vienlīdzīgas likuma priekšā un var izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Konvencija aicina uz nediskriminējošu attieksmi un vienlīdzīgu, taisnīgu pieeju visās dzīves jomās. Ar Konvencijas parakstīšanu valsts neuzņemas saistības par Konvencijas nosacījumu izpildi, taču tai jāatturas no darbībām, kas vērstas pret Konvencijas objektu un mērķi. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Satversmē, tai pakārtotajos tiesību aktos, kā arī politikas plānošanas dokumentos.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta vadītāja Līga Biksiniece. Viņa pauda Tiesībsarga viedokli, ka konvencijā noteiktās tiesības un pienākumi ir saistoši Latvijai jau tagad, jo tie izriet no citiem Latvijai saistošiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem. Konvencija pārformulē šajos dokumentos noteiktās tiesības un pienākumus, attiecinot tos uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nenoliedzami, konvencijā noteikto saistību izpilde prasīs valsts finansējumu, taču tas palīdzētu ne tikai nodrošināt personu ar īpašām vajadzībām cilvēktiesības, bet arī attīstītu ekonomiku kopumā. Kamēr cilvēki ar īpašām vajadzībām atrodas sociālā atstumtībā un ārpus darba un sociālās dzīves, viņi ir slogs valsts ekonomikai, savukārt cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas ir integrēti sabiedrībā, spēj ne tikai par sevi parūpēties paši, bet arī sniegt ieguldījumu sabiedrības labā, izmantojot visu savu fizisko, intelektuālo un cita veida potenciālu.

Par savām gaidām pēc Konvencijas parakstīšanas un ratifikācijas runāja dažādu Latvijas Cilvēku ar invaliditāti organizāciju pārstāvji – Arnolds Pavlins no Latvijas Nedzirdīgo savienības, Pēteris Locāns no Latvijas Neredzīgo biedrības, Ivars Balodis no Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons”, kā arī Ilze Laine no Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” un Irina Rulle no organizācijas „Saule”.

Lai sniegtu vairāk pozitīvu emociju un parādītu dalībniekiem savu māku – pasākumā piedalījās gan meitenes no Latvijas nedzirdīgo savienības, izpildot melodeklamāciju, gan Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija” deju grupa, gan Allažu Sociālās aprūpes centra muzikanti.

Pasākuma nobeigumā tika pieņemts Aicinājums valdībai iespējami ātrāk parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju. Katrs dalībnieks, iedomājoties savu viskarstāko vēlēšanos, gaisā palaida krāsainu balonu, jo tik ļoti gribas ticēt, ka kāds mūs beidzot sadzirdēs un uzklausīs.

Finanšu atskaite: