Report 04.03.2010
Janvāris – Februāris, 2010.
Atskaites periodā izlietoti 699,84 Ls
Finanšu atskaite:
Pārtika Ls 190,00
Saimniecības preces Ls 277,79
Skaidu briketes Ls 85,00
Degviela Ls 147,05
Alternatīvās aprūpes centrs „Žēlsirdības māja” aktivitātes atskaites periodā
Nodarbinātības Valsts Aģentūra, noslēdzot prakses līgumu, deva iespēju mūsu 2 jauniešiem – invalīdiem nopelnīt 100,00 Ls stipendiju, apgūstot sociālā aprūpētāja un sētnieka prasmes.
Pateicoties saziedotajiem un piešķirtajiem līdzekļiem tika nodrošināta „Žēlsirdības mājas” darbība: 5 bērnu un 16 pieaugušo cilvēku ēdināšana, saimnieciskā darbība, skaidu briketes kurināšanai, degviela autotransportam cilvēku pārvadāšanai un humānās palīdzības piegādei.
Saziedotā naudiņa deva iespēju iegādāties tik ļoti nepieciešamo palīgsaimniecībā darba inventāru: spaiņus, slaucenes, bļodas, darba cimdus, naglas, lāpstas sniega tīrīšanai un citus darba rīkus. Ikdienas darba terapiju tika nodrošināti instrumenti, par ko jaunieši ir ļoti pateicīgi, jo instrumenti lūzt, nolietojas, un nebija līdz šim līdzekļu to iegādei. Ir jāslauc 5 gotiņas, jābaro, jātīra un jāaprūpē 4 jaunlopi un zirgs. Pateicībā par labu kopšanu un barošanu vistiņas pat ziemas laikā sāk dēt olas. Saimniecībā ir piedzimuši mazi kucēniņi, kurus māmiņa Megija ļoti sirsnīgi aprūpē-rūpējas un aizsargā. Jaunieši laimīgi redzot, ka sunītis mīl savus mazuļus un nepamet tos novārtā, jo savā dzīvē ir piedzīvojuši pretējo.
Nedēļu nogalēs pie mums viesojas jaunieši no Pelču speciālās internātpamatskolas.
Mēs patērējam degvielu. Lai atvestu humānās palīdzības mēbeles, sadzīves tehniku, drēbes utt. no Talsiem un Rīgas. Ir iespēja padalīties ar mūsu ciemiņiem no internātskolas, aizgādāt produktus uz „Tučiem” un „Sāmiešiem” mūsu filiālēm (kopienām), kur daļēji pastāvīgu dzīvi dzīvo mūsu audzēkņi, pierādot savas prasmes.
Apmeklējām kultūras pasākumus („Muzikālā banka, „Eirovīzija”, „Balss pavēlnieks”, brīvdabas muzeja rīkoto „Masļeņica” svinēšanu, sporta hallē „senjoru” basketbola spēli), apmeklējām peldbaseina akvaparku. Svinējām dzimšanas dienas. Paši cepām kūkas un gatavojām auksto galdu.
Apmeklējam svētdienas dievkalpojumus, un ir sapratne, ka Dievs mīl ikvienu, neskatoties uz to, ka cilvēki var būt arī „citādāki”.
Mēs esam pateicīgi par sarūpēto ziedojumu. Katrs santīms ir svarīgs un nozīmīgs. Esam mācījušies to novērtēt. Ir teiciens: „Aizmet sev aiz muguras maizītes drupaču – priekšā pacelsi maizes klaipu!” Mēs nebūsim tautai par nastu. Mēs mācamies, strādājam paši un būsim noderīgi.
